Posts Tagged foto
Ak jā Laimīgu
Jan 4
Itālijas ceļojums – ievads
Oct 25
Tātād šodien un kādas 2vas nedēļas vēl uz priekšu šeit būs iespēja izlasīt ceļojuma apsaktu. Manas un draugu dienas un nedienas Itālijas plašumos. Laika posms 4tais līdz 20tais oktobris.
Nevilks baigi garumā. Aiziet#!
Sakravājam mantas, beidzamajos mirkļos atceramies, ka aizmirsts nopirkt karogu, kas bija plānā. Nu neko sazvanām cilvēkus sarunājam, ka atvedīs. Vēl atceramies, par prezentāciju un video par LV to itkā sadabūjam, bet aizmirstam, flashu datorā. Gatis mūs piečakarēja, neveda uz lidostu – braucām ar busu. Sen nebiju pārvietojies ar sab.tr. izrādās biļete pie šofera maksā nu jau 0,60sant un būšot vēl vairāk. Lidostā viss normaļi, atklājām vienu itkā slēgto internetu (draugs pačukstēja parolīti) vopšem nevar teikt.
Ielidojam Skavskā, ievērtējam, ka tomēr nav nekādu zīmju vai kā cita kas liegtu gulēt lidostā, tikai bars jauniešu, kas jau aizņēmuši visas labās vietas. Neko aizgājām pasēdējam kafejnīcā, satikām vienu keksu arī no LV Māris vārdā. Redzēju Bergmani, šis ar pa lidostu vandījās, kur palika nav zināms. Pēc kādas 1:30h pļāpāšanas tomēr izlēmām piemest, kaut kur savu pakaļu un pasnaust.
plks. 4:30 no rīta bariņs jauniešu sāk mosties, līdz ar to pamodina arī mani ar savu ņemšanos, pārminam pāris vārdus izrādas Krievu tautības latvieši, kas atbraukuši pakempot pa lēto pa zviedrijas mežiem.
plkst. ap 5 arī Juris un Oskars no apsarga saņem bikstījienu ar kāju. Maita tāds neļauj gulēt. Ejam gulēt kafejnīcā pie galdiņa. Izdomāju labu darbu nopirkt ābolus katram, nu tādi nekādi zaļi, kā no reklāmas, cieti un skābi. Māris vēlāk piedāvāja aknu pastētes maizītes ar gaļu. Garšīgi.
Lidojam uz Romu – CIO lidostu..
To be continued!
Biju izstāžu zālē Arsenāls un es tur redzēju!
Lūk arī fotokartītes.
Plostot jā
Aug 27
Šis nebūs stāsts par to kā mēs braucām pa mežonīgi upi, pa lielām krācēm, lielā ātrumā. NĒ! Šis ir stāsts par to kā jaunieši izdomāja piedalīties “LA-FAAA” braucienā ar gumijniecēm. No Jāņa rāmja līdz Līgatnes pārceltuvei.
Viss sākās, ar ko gan tas sākas? Protama lieta ar vēlmi, kaut kur piedalīties. Šoreiz tas bija laivu brauciens. Maniem līdz šim pieredzētajiem braucieniem neraksturīgs. Daudz alkahola un divas dienas ceļa un atpūtas.. Jūs teiksiet to posmu tak var nobraukt 4trās stundās! Ha nekā nebija. Mēs braucām tieši divas dienas, pa nakti paliekot Kvēpenē. Jūs teiksiet, ka bija garlaicīgi. Ne sūda – jautriba sita augstu vilni, gandrīz visu laiku – līdz beidzās alkahols un smēķi, bet tas tikai otrajā dienā. Stāstu Jums par jautrajām lietām, jo tās, nomāc visu to slikto, kas bija vai arī īsti nebija.
Piecelties no rīta 7ņos, 8toņos jau būt Juglā pie Staķika, ap 9ņiem vai nedaudz pēc, jau tur. Tad visu mantu un cilvēku menedžēšana pa laivām. Laivā ar kuru bijām plānojuši braukt, mēs nebraucām, jo Artūrs bija manīgāks un ieņēma vietu laivā nedaudz atrāk par mums uzmetoties par baigo laivas pumpētāju. Mūs piespēlēja trijiem Plostniekiem, kas šeit jau svinēja kopš iepriekšējā vakara. Lūk arī Vitaļiks, (pirmā bilde no kreisās) tikko piecēlies un melošu, ja teikšu, ka mazliet pohains 
Neskatoties uz visu, ap 11tiem vai vēlāk tikām jau laivās. Kā izrādījās Vitālijs māk spēlēt ģitāru un vinš atradās mūsu laiva. Jautrība garantēta! Vēl arī mūsu laivā bija daudz alkahola, kas protams arī nebija slikti.
Otrā bilde pārēji laivas biedri un biedrene. No labās, vēl viens Edgars (Semo), Igors un SJ. Protams arī es kameras otrā pusē. Šajā bildē Vitaļiks bija jau paspējis dezert uz vairākapdzīvotu meiteņu laivu.
Nē nu a ko. Vispār man apnika rakstīt un visticamāk Jums jau ir apnicis lasīt šito pļutonu. Brauciens bija labs, neviens necieta un visi pat izdzīvoja. Turpinājumā vēl dažas bildītes ar kādu manu komentāru.
Laiciņš bija ļoti jauks. Lija ļoti nedaudz un tikai otrajā dienā. Te visi visi, parrunājām, kā kuru sauc un kāda velna pēc viņš atrodas tieši šeit un ne citur. Sintija ar ģitāru, paldies, viņai par uzaicinājumu piedalīties braucienā. Tie kas guļ tie negrēko. Tos kuri negrēko nevajag traucēt. Sanāca saplēst bikses. Pfft tobiš Vitaļiks man saplēsa bikses, viņš pats to neatceras vēl viņš sakoda Igoram kāju protams viņš to arī neatceras. Es airu laivā iesēžos un sapņu tālē aizlaižos, kaut līdzi mums ir Vitālijs uz brīdi iesnaužos. Vēl daļa jauniešu, kas piedalījās plostošanā. Punktu pieliek Semo ar dziesmu Tribute savā izpildījumā.
FIN.
Sizhu, Kuriju, Nedaru neko
Jul 20
Nu tā jau īsti nav Chiloju un domāju par lietām dažādām.
Paldies Dīlerim, ko šodien satiku! Ideāla tabaka, kā vienmēr! Pa taisno no kamieļu un piramīdu dzimtenes. Šoreiz divas lielās paciņas 
Dūms tāds kupls un pilnīgs. Nav te nekāds, pa pusei sakaltis stuff, kādu var iegādāt gandrīz visās tabaku bodēs.
Tātad storijs:
Unboxing – jau pirms, paciņas atvēršanas smaržo labi. Atplēšam pļoņku. Un kas pats galvenais nav visādu uzrakstu, cik tas ir slikti tev pašam un apkārtējiem, (itkā tas tāpat nebūt zināms) A jūs teiksiet paciņa ta tāda paša izskata kā LV – Es savukārt teikšu, ka nekā nebija draugi mīļie. Paciņa ta mož līdzīga, bet ne jau paciņu liek trauciņā un pipē galvenais, kas lācītim vēderā. Saturs ir ļoti labs, tāds viegls un feins dūms. Pākurīju vēl pārņem visu ķermeni tāds vieglums un feinums. Saturs tātad mitrs bez gala, smarža pārņem istabu. Dūmam jābūt foršam, nu nedrīkst viņš kost rīklē vai negaršot nepēckā, tadēļ jau ir tabakas ar dažnedažādām garšām. Šai izteikti laba ābolu garša, viegli nepiespiesta ne par stipru, ne par vāju. Forši.
Kamēr citi brauca uz Pozitīvo pa brīvdienām, es pozitīvi lauku mājā pļāvu zāli, jo nebija laika (lasi nebija līdzeķļu) a ko dzīve smaga nevar tik izklaides vien. Rezultāts neslikts, pašam lielu liels prieks un nogurums arīdzen.Vispār tas arī viss, ko vēlejos pateikt.
brīvdienas + Eckursija
Jul 6
Tā kā pagājušā nedēļa laiks bija superīgs! Brīvdienās laika ziņas arī rādīja samērā labu laiku, tika izplānots doties ar telti pie jūras. Jauki pavadīt laiku, iedegt (lasīt nosauļoties), uzbildēt šo to un uzspēlēt kārtis.
Tātad sestdienas dienas rīts sākās ar to, ka devāmies iepirkties uz Garāžas izpārdošanu samērā laba štelle. Iepirkām sekojošas lietas:
- Karafe liela skaista- 0.50ls
- tris glazītes pie karefes mazās 3 gab. 0.50ls
- Papīra oldskuul koferis ļoti labā stāvoklī! 4ls
- Trīs gabalus lielus franču stikla sķīvus 0.40ls katrs
- Tad nāca visādas glāzes, 6 gab šņabja 50 gr., 6 gab. sulas, divas tējas glāzes, divas masīv vīna glāzes, 3 saldējuma trauki. tas viss kopā 3.80 Ls!!! OMG!! Jā nopietni!!!
- Tad vēl nopirkām metāla šeikeri nu īsto profesionālo metāla
2,50 ls - Vēl vienu koferi oldskool nedaudz iegrauzušas žurkas, tādēļ pa 2 Ls!!
Tas arī viss, protams varēja iepirkt vēl šo to, bet šoreiz pietika, jo rokas jau bija pilnas ar nesamo un jāatstāj kaut kas arī citiem. Tātad štelle, baigi labā un galvenais pa pieņemamām cenām. Kas vienam lieks, citam derīgs. (bildē tikai daļa no mantām, ir vēl otrs koferis un glāzes + šķīvji)
Atbraucām līdz mājai, izkpakojām iepirkumus, nopriecājāmies cik jauki. Gribējās jau sākt kravāt mantas, lai dotos ceļā, bet te kur gadījies kur ne kāršu komplekts uzpeldēja. Mums kā azartīgiem spelmaņiem, protams uzreiz jāuzspēlē. Neko nepadarīsi, kas jādara jādara. Pēc vienas trakas kāršu partijas (vispirms uzvarēju es, bet pēčāk man atspēlējās). Tālāk viss gan pēc plāna, nekādu muļkošanās nenotika, savācām mantas. Un devāmies ceļā uz kolkas pusi, jo man bija informācija, ka nepārāk tālu no Kolkas ir iespēja iebraukt mežā un praktiski noparkoties pie jūras (neiebraucot un neizbraukājot kāpas!!)
Tātad plāniņs jau jauks bez gala, tā kā māja! Bet tā kā tirdziņā sanāca pabūt nedaudz ilgāk, kā cerēts un vēl tā kāršu spēle ievilkās, sapratām, kamēr spīd saulīte, japiemetās kaut, kur paceļam un jāpasauļojas tāpat. Savādāk nesanāks. Liekas apstājāmies Bigauņciemā. Noparkojot kkur ceļa malā auto, brienam cauri mežam, viss jauki nonākam uz taciņas un tad jau jūra. Spēcīgi jo spēcīgi smird pēc uzrūgušām aļģēm, nu tā, ka var pakārt kaut ko tanī smakonī. Atrodam vietiņu, kur smako mazāk un piezemējamies. Aiz bezdarbības liekam starp kāju pirkstiem plakanos akmeņus, kurš vairāk saliek un notur tas uzvarējis. Es diemžēl zaudēju. Man toties ir ērmīgi kāju pirksti kas neko nespēj noturēt. Dodamies projām, bildējam viens otra dibenus un pāris laiviņas.
Next stop: Engure. Ar savu skaisto ostu, jauko darbnīcas ēku un daudzajām jahtām un zvejas kuģīšiem. Ievērtējam skatu, bildes atmiņai. Vēl paklaiņojam. Tālāk mūsu plānā ir veikals Elvi kā noskaidrojām, normāls veikals, kas teju vai atrod savu vietu, katrā no mazajām pilsētelēm. Iepērkamies pa 10.75ls bet samaksājam tika 0,75ls! ievērtē, kas pa triku! ne kurš katrs tā var! Ha mīkstie. Nu labi mums bija dāvanu karte
Atkal esam ceļā. Visu laiku braucot garām uzrakstiem ZIVIS, tā nu izdomājām, ka mums arī vakariņām derētu kāda zivtele, pabraucot garām kādiem daudziem tirgoņiem un katru reizi pārjautājot vai tik tiešām mēs to zivi atbilde skanēja Jā pie velna o reku atkal zivis, kur kas..? atkal garām! mums viņu vajag? Jā!! Nu labi tā nu mēs beidzot piestājām pie zila busika, kur tumsnējas iedegušas krāsas vīrelis tirgoja zivteles. Pieeju klāt, paskatos, prasu: “kas pa zivīm?” “Bute,” šis atbild, piedāvā nogaršot! Mhhmm garšīga.. “Nu ja, tikko kūpināta,” (gan jau ka sadirsa kā var būt tikko, ja viņš ar tām kastēm stāv jau pusdienu Nopirkām vienu zivteli. Tādu normāla izmēra, kā vēlāk izrādījās tur nebija ļoti daudz, ko ēst, vajadzēja ņemt vairāk un lielākas. Vakariņas sagādātas, dodamies uz gala mērķi, paceļam iegriežot akmeņu pludmalē Kaltenē. Jaunkundze izmērcējas līdz viduklim ar visām drebēm nu gandrīz tipiski, kā pāķiem Pēcāk pēc kādas pusstundas esam nonākuši gala mērķi, pie Jūras. Uzslienam telti, apēdam zivi, piknik desiņas, iztukšojam vīna pudeli. Plānā bija spēlēt kartis, bet uznāca nenormālais nogurums un jau palika tumšs, tā ka neko nevarēja redzēt, kāršu spēle izpalika. Jūras šalkoņa iemidzina. Tiesa miegs nebija diezko ciešs, jo ik pa laikam cietā zeme spieda tad sānus, tad roku, tad galvu ko nu kuram. Vēl pāris lietus piles, bet nekas baiss.
Rīts. Kurš pamostais pirmais, kurš ne rīta rosīšanās. Gana gulēts, pēcāk uzspēlājām vienu kāršu partiju, (šinī partījā mani totāli sagrāva paliku reāli sakauts!) sauļojāmies, nedarījām neko. Vārījām kartupeļus, taisījām salātus, ēdām. Atkal spēlējām kārtis, šoreiz rezultāts 1:1 tad izdomājām aizstāgāt līdz pāris kilometrus atālajam molam, ieguvām savās kolekcijās diezgan jaukas un pikantas bildes. Kas mums jauniem neprecētiem. Atgriezāmies, nobeibzām ar vēl vienu kāršu partiju arī šeit neizšķirts, jeb uzvarēja draudzība. Savācām mantas, telti. Dēvāmies mājās. Paceļam piestājot pie viena keksa nopērkot divas nu jau normāla izmēra/lieluma Akmens Butes, no kļūdām mācas. Vakarā mājās vienu lielāko gardu muti notiesājām.
Beigu galā iznāca, tāds jauks un foršs, nepiespiets ceļojums. Romatjiķa pāri visam. Patiesi izdevies.
Pielikumam pāris bildīšu vizuālajam priekam.
Zviedrijas atskaņas
Jun 15
Vajag kaut ko uzrakstīt! VAJAG! Savādāk tikai dumas bildītes un stulbi jūtubes joki. Gribēju rakstīt par sievietēm un kā “Es tevi vedīšu uz pirti, es tevi vedīšu uz basienu!” bet neesmu saņēmies, pārāk emocionāls temats nespēju sevi piespiest, bet visam savs laiks. Tad es domāju, kas ir vēl tāds par ko būtu vērts aprakstīt un vispār iemurmulēt. Ak jā es taču nepasen biju Zviedrijā. Par to arī uzdrukāšu.
Tātad Imkas Rīgas inner pasākums, jā esmu tāda jaukā organizācijā iefiltrējies. Brauciens iemīt ar velosipēdiem Zviedrijas laukus un pļavas, izbraukāt Zviedru ūdeņus ar jūras kajakiem un iemēģināt Zviedru klintis no kāpšanas skatu punkta – vienvārdsakot jauki pavadīt trīs ar kaut ko + dienas.
Tātad piektdienas vakars, pakoju mantas. Mantas sapakotas. Dodos uz autobusa pieturu, kur pievienošos jau pārējiem dalībniekiem, kas dodas uz lidostu ar 22 maršruta autobusu no centra. Gaidot transportu patērzēju ar ārzemju jauniešiem pēc skata tipiski sekstūristi, kas pavadījuši smagu nakti, visiem tāds neliels nogurums sejās, bet neatlaidīgi tiek koķetēts ar garāmejošajām dāmām. Ok. skip kam tas interese. Iekāpju autobusā visi ierēc par maniem īsajiem matiem FINE, nezninu, kas tur tik uzjautrinošs, pašam jau daudz labāk patīk kā garie mati nu vismaz šis griezums un mazāk traucē.
Esam lidostā, iečekojam somas. Paldies Gatim par šo ekstru. Nolemjam aiziet pasēdēt zālītē ārpus lid
ostas, pārunāt galvenās lietas, ko kā kur! Par bagāžu, par ko mēs darām šovakar, par ko mēs vispār un kas būs gaidāms. Ejam mežā, atrodam vietu kur apgulties, guļam. Pievienoju maziņu slepenu audio failu, ko ierakstījas mans telefons, mūsu saruna zālājā. Pārsvarā Juris izklāsta ko tad mēs tur darīsim.
Tālāk, ierastais stuff, lidmašinas gaidīšana utt. Vēl man sākot no puslidojuma, tad kad sākās nosēšanas vai vismaz mēs samazinājām augstumu. Nenormāli sāpēja labā auss, tas dēļ iesnām, gribējās kādu nogalināt cik traki un vienīgā doma bija, kad mēs beidzot piezemēsimies, bet dzīvs esmu viss kārtībā. Esam Rainer lidostā Skavskā, uzpildām ūdeni, ko dzert. Ak jā aizmirsu biļešu cena, baidos samelot, bet liekas, ka cena vienā virzienā 3.50ls un otrā tāpat. Karoch pa lēto. Dodamies uz transportu, paceļam uz autobusu Gati mēģina pievilināt, viltīgie taksisti ar piedāvājumu, ka aizvizinās pa lēto tur, kur mums vajag!! Kā mēs visi zinām, nekas nenotiek pa lēto ,itsevišķi ar taksistiem un tūristiem. Šī doma pēc pāris minūšu naudas skaitļošanas ātri vien tiek atmesta. Gaidam autobusu. Salecam iekšā. Brauca, ar to. Pirms pilsētas kādu sprīdi, kā jau audio failā bija dzirdams, kaut kur pirms autobāņa lecam laukā. Pēc kartes, kas ielādēta Jura telefonā dodamies garām parkam uz tuvējo mežu meklēt nakts mītni. Tiekam līdz mežam, nelielā kalniņā atrodam mums ģeldīgu vietiņu kur pārnakšņot. Tā kā ir jau tumšs ātri dodamies gulēt. Guļam zem klajas debess, apakšā paklāts shelteris, lai pasargātu no mitruma. Dažiem naktī bija auksti, man viss okey, iespējams siltākais guļamaiss pasaulē nepieviļ.
Diena 1
Rīts. Es ar Juri pieceļamies nedaudz ātrāk. Dodamies izpētīt apkārtni. 
Apskatam kas un kā, aizejam gandrīz līdz pilsētai, uzrāpjamies uz viena akmens pauguriņa. Ievērtājam skatu no augšas, heh pazīstami Nyokpinga, ar tornīšiem un viss tik jauki. Pastaigājam vēl pa mežu, uzknipsēju pāris kadrus. Dodamies atpakaļ. Pieceļam pārējos, pamošanās, sapakošanās un lēnā garā dodamies uz pilsētu pēc velo atslēgām, kas atstātas kādā kafeijnīcā.
Tiekam pie velosipēdiem. Piepumpējam riepas, sagatovajam braucamos, piestiprinam somas (tas jau ir atsrādāts manevrs no pāgājušā gada). Viena kopbilde. Un esam gatavi doties ceļā. Mērķis pabraukt pēcpusdienā ar jūras kajakiem. Līdz viņiem jātiek, bet līdz pilsētelei Navekvarnai 20km garš ceļš, apmērām 2-3h miniens vieglā tempiņā ar pauzītēm.
Velosipēdi ripo jauki, vējš svilpo. Saulīte silda. apmērām 25 grādi pēc celsija.
Pa ceļam iečilojam uz kādas laipas. Cik mums ir laika? Nu pusstundiņu mēs taču varam 
atpūsties. Varam. Atpūta, laiskošanās. Prieks par jauko laiku utt. Tālāk minam, uz mērķi. Pa ceļam mani aizgrāba šis skats, paminos garām. Nē vajag uzbildēt, nācās pāris mājas mīties atpakaļ. Ak es vecais romantiķis. Kā man patīk šis vienkāršums un vispār mīligi taču.
Tālāk tiekam līdz pakalnam- kalnam, kur pašā augšā skatu tornis, paverasas vienkārši brīnišķīgs skats. Ehh atkal nopūta. Cik gan šeit man patīk.
Jūras kajaki
Jā, tie paši, jaukie. No sākuma likās mazliet nestabili, bet pie visa pierod un biegās jau šupošanu vispār nejūt. Pēc instruktāžas, ko darīt, ja kāds apgāžas un kad nevajag braukt pāri kuģu ceļam, ja kāds kuģis tuvojas, šie pārvietojas tiešām iespaidīgi ātri. Dodamies airēšanas ceļā, apskatīt salu arhipelāgu.
Pāris bildīšu no ūdens ceļojuma, uz ūdens. Es ar pacelto airi gaisā un Laumas J-nkundze.
Tālāk tiekam līdz vienai saliņai, kas tiek atzīta par labu esam pusdien pārtraukuma ieturēšanai. Tiek izgatavoti garšīgi salāti un vēl kaut kas.
Paēdam, ķeram sauli. Dodamies laivot tālāk. Viss norit vieksmīgi, neviena laiva neapgāžas un visi ir priecīgi. (pfff toč jēli sanāca uzrakstīt). Ak jā, gandrīz aizmirsu, ceļojot pa salām mums pavērās diezgan interesants skats, divi jaunieši pa pliko, nezinu kā līdz šejienei viņu bija tikuši, (jo no krasta jau nav nekāds mazais gabals) ķēra sauli. Tikai mazliet sakautrējās kad mēs piebraucām.
2 diena
Iepriekšējā vakarā, pēc laivošanās pēc neliga pusstundas miniena no laivām, mēs nonācām līdz klinšu bluķim, kura virsotnē arī nolēmām nobāzēties pa nakti. Diezgan eksotiska vieta. Skats skaists. Nakts kā jau nakts, citi atkal sala, paldies guļammaisam vēlreiz. No rīta, brokastīs sausās pārslas ar jogurtu. Ņam ņam!
Man personīgi, rīts bija sauļošanās pilns neko nedarīšana, kāpšana klintī kaut kā neaizrāva. Pēcpusdienā aizbraucām atpakaļ uz Navekvarnu nopirkt šo to ēdamu pusdienām, mhmm ak jā, šokalādes cepumi un aliņš bija tieši laikā. Cik gan maz vajag laimei. Citam tie bija čipši, citam zemenes. Starp citu, viņiem stiprākais aliņš bija 3.5% nu tāds nekāds, vieglais padzēriens. Pēcāk devāmies uz vēl lielākām klintīm jaunas nakts vietas un piedzīvojumu meklējumos.
3 diena
Trešajā dienā nobāzējāmies līdzās diezgan iespaidīgām, akmens klintīm. Es pat vienreiz uzstīvēju savu pakaļu augšā ha ha kaut ko vēl varu, bet esmu palaidies slinkumā. 
Pēcāk tie, kas vēl vēlējās palikt pakāpt, palika. Mēs otra daļa četru cilvēku sastāvā, Es, Līga, Anna un Lauma devāmies izbaudīt minienu uz vienu pilsēteli, kur itkā ir daudz veloceliņu. Jāatzīst veloceliņu tur tiešām, tanī pilsētā ir vnk Mega!! Krustām šķērsām. Nedaudz pamaldījāmies, bet viss noritēja daudz maz veiksmīgi un galamērķi ostu sasniedzām, kas gan nebija tāda kādu bijām iedomājušies, ar daudzām jahtām un kuģīšiem (piestnātnes tipa), bet lielā saldējuma kaste atspēkoja visu.
Tālāk atpakaļ miniens uz Nykoping. Nodot velosipēdus, dāmas iepirkties pa veikaliem, nu ko nu kurš. Brauciens ar autobusu līdz Skavskai un lidojums mājup. Patīkams nogurums.
Nu tāds šis mans ceļojums. Jauks un patīkams.
Dodos atpūsties uz SWE
May 29
Šovakar dodos pavadīt pārīti jauku dienu Zviedrijas pilsētā Nykoping un tās apkārtnes ārēs. Tiks braukts ar retro veļukiem (Erempreis veidīgajiem), kāpelēts klinšu bluķos un laivots pa Zviedru ūdeņiem. Kravāju mantas (nu vismaz taisos to darīt).
Jau izgājušo ruden bijām tur un tā teikt iepazinām kas ir kas Kā šobaldien atceros to nakts stundu ap 12 naktī zvana Rasa, saka klau ir iespējams dabūt biļetes uz Zviedriju pa 3,50ls turp un tik pat atpakaļ. Davai laižam?? – padomājis minūti vai mazāk jee Super! Laižam. Tad mēs tāda jauku 6 cilvēku kompānijā arī izmantojām lielisko piedāvājumu un pabraukājām ar velopēdiem, iepazinām kas ir kas! Šodien laižam atkal, cilvēku nedaudz vairāk, programma nedaudz iespaidīgāka Velo, klintis, laivas un naktis zem zviedru skaistajām debesīm. es domāju būs forši.
Ieskatam dažas bildes no iepriekšējā brauciena.
Protams uzrakstīšu kā mums gāja šoreiz tā kā sekojiet līdzi
(Tauta mēļo, ka man esot kaut kāds sakars ar kaut kādu Edgaru) un šī ir mana pierakstu klade. Esat laipni aicināti tajā ielūkoties! Ķēpāties drīkst, bet ar mēru! Kretīniski un aizvainojoši ķēpājumi visticamāk tiks.. jā, jā, cenzūra... Māku uztvert kritiku, bet tad, lūdzu, par tēmu!
