Vienvārdsakot un bez gariem ievadiem teikšu kā ir -

Esmu Avio jebšu citreiz dēvēts arī kā Māris. Aiz labiem nodomiem tikai iedomajos kād rindiņu uzrakstīt. Sagribējās un viss! Tāpēc jūs aiz labas sirds arī varētu izlasīt.

Izbrauciens ar laivām. Nedaudz plānots jau iepriekš bij – vismaz laivas pieteikuši nomā bijām. Mēs seši braši cilvēciņi sadomājām braukt pa Mēmeli tās lietuviešu meitas lūkoties.

Savācāmies smuki barā tepat pie Rīgas Baldonē ar vienu laivu jau mašīnai uz jumta un aidā uz Skaistkalnes “Campo” laivu nomu. Plānots bij braukt no Neretas upes ieteces Mēmelē līdz Skaistkalnei. Tādā laiskā garā ar atpūtām. Vienvārdsakot neiespringstot. Tur nonākot izrādījās, ka laivas gan pieteiktas ir, tik ne kā bij galvā plānots, bet gan no Vecmēmeles līdz Bauskai. Īpaši nesprauslājām – domājām kā ir tā ir.  Samaksājam, pārkraujam mantas un drīz vien jau bijām ar izbraukšanas punktā.

Izbraucam. Jee. Prieks, kur tu rodies. Nekādu problēmu, nekādu telefona zvanu, nekādu drūmu seju! Airis rokā, straume laba un dzīve uzreiz likās tik skaista, nu tik skaista.  Bet gaistoša, ka tagad mājās sēžot jau vairs nevar to sajūtu īsti uztaustīt. Kur nu vēl uzrakstīt. Tomēr tur uz vietas – ja kāds sadrūmst, tad žvīks un ar airi pa muguru. Ne šādu tādu, bet slapju airi! Jāpiebilst gan, ka ar visu čammāšanos izbraucam labi ja ap diviem pēcpusdienā, bet kuru gan tas uztrauc.

Tā vien ātri iroties diena iet nemanot. Viens gan kājas slapināt negribot, tātad labu gribēdams, izdomā no laivas pačurāt. Alus tomēr dara savu! Lieki piebilst, ka pačurāt viņš nepaspēja. Ar žvunku ievēlās ūdenī un parāva ar līdzi laivu. Nedrīkst jau neko teikt – kā nekā šaj laivā, izņemto maizi, bij visa mūsu pārtika. Tomēr mums jautriem čaļiem smiekli vien nāca. Skats uz goda kā abi laivas komponjoni upes vidū līdz nabai ūdenī ar alumūnija katliņiem ūdeni smeļ. Rezultāts galu galā nav slikts. Nepaiet ne 10 minūtes, kad ūdens izsmelts. Vēl tik izmet pāris reizes ar makšķeri vakariņas meklējot un aidā. Visā šajā nelielajā epopejā tik viena zeķe tiek pazaudēta. Tomēr tas ar uz labu, jo trešajā dienā viņš pazaudēja citam pārim vienu zeķi. Kopā gāja tīri labi!

Vēl jāpiemin, ka kādam prātā iešāvās doma piestāt malā un savākt malku (nokaltušu koku), jo tur, kur paliksim pa nakti, tādi varētu nebūt! Tā nu mēs 2 pilnas laivas ar sausiem zariem piekrāvuši vēl kādas 2 stundas airējām.  Smaidīdami. Vakarā naktsmītni ierīkojam noklatušu koku ielokā, bet par to neliekamies ne zinis – jo mums malka jau līdz.

Otrā diena! Saule mūs lutināja un karsēja visu dienu. Mēs paši ar tādi laiski uz airēšanos – vairāk gan zvilnējām laivā un ļāvām, lai straume mūs nes. Pa to laiku 3 copmaņi centās sadabūt mums vakariņas. Nesekmīgi gan, bet centība tomēr jāuzslavē. Vēl pa vidam papusdienojam un vakars klāt. Izdomājam šoreiz palikt Lietuvas pusē. Atrodam mūsu skatam piemērotu vietiņu un stājam nost. Kā nekā pieklājīgi latvieši būdami, izdomājam iet uz tuvējo māju un informēt par mūsu klātbūtni. 3 džekus atstājam kravāt mantas, pārējie dodamies runāties ar brāļiem lietuviešiem. Ko lai saka – lietuvieši ir varen viesmīlīga tauta. Šī bij labākā pieturvieta visā braucienā! Mums tika nodrošināta vajadzību kārtošana skaistā mazmājiņā ar sirsniņu uz durvīm un pilns šķūnītis ar sausu malku. Un protams aka. Aka ar varen gardu ūdeni. Ko gan mēs tādi pieticīgi ceļotāji vairāk vēl varējām gribēt. Ak jā, jāpiebilst gan, ka pati dzīvojamā māja bij nodegusi un neviens tur nedzīvoja. Tas protams mūs netraucēja izmantot visus iepriekšminētos labumus. :p

Uzēdam vakariņas un saprotam, ka gulēt jau vēl neies. Spēks ribās, jāiet apkārtni lūkot. Ejam ar. Pēc nodegušās mājiņas tālāk ceļš ar savrupmāju galā. To māju izliekamies neredzam un brienam vien tālāk. Jāsaka, ka vieta sakopta. Apkārt vairākas koka skulptūras un daudz izraksti dīķīši ar melno gulbi pa vidu. Blakus uzbērts kalns. Laikam no tā, kas radies pēc dīķu rakšanas. Uzrampjamies kalnā, iestiprinamies ar līdzpaņemto ugunīgo dziru un vērojam notiekošo. Nospriežam, ka tie esot zivju dīķi, visticamāk karpu. Vakariņas tak vajag. Tumš ar ir. Neviens jau nepamanīs. Viens aizskries pēc makšķeres un ies pēs zivs, otrs uz ceļa vaktēs vai kāds nebrauc. Plāns gatavs. Tik to domājam vēlāk, kad būs vēl tumšāks un jāizstaigā tak ar vēl viss pārējais. Brienam pa ceļu uz otru pusi – a ceļa galā šlakbaums (nebij gan aiztaisīts) un brīdinošas zīmes lietuviešu valodā. Lieki piebilst, ka pie tām mēs esam pienākuši no iekšpuses. Lēnā garā dodamies atpakaļ pie upes. Vēl protams katram pa klēpītim malkas garāmejot, lai var sildīties līdz rītam. Tā ar varenu dziedāšanu pie ugunskura ar vakars paiet. Nekādu zivi ķert uz tiem dīķiem, protams, tā ar neaizgājām.

Nākamo dienu vairāk pavadam airēšanas garā. Vēl joprojām pa starpām aktīvi tiek spinningots cerot sagrabināt vismaz zivju zupai. Kad tas neizdodas, tad mūsu compmaņi pāriet uz parastāko makšķerēšanu, saķerot maisiņu ar mazām vīķēm. Un neviens nevar pateikt, ka neēdām zivis brauciena laikā!

Vēl pāris stundas airēšanas un piestājām uz nakti kādu gabaliņu aiz Skaistkalnes. Viss kā parasti – telšu celšana, iestiprināšanās un tad jau atkal prāts nesās uz vazāšano. Atkal Domāts darīts – soļojam uz Skaistkalni šoreiz latviešu meitas lūkoties. Gribējās izmēģināt vietējās izklaides iespējas, tāpēc  cenšamies saplūst ar vietējiem – tusējam autobusa pieturā un skaļi bļaustamies. Laikam mūs pieņēma par vietējiem. Klāt neviens nenāk. Dodamies atpakaļ gulēt. Atpakaļceļā vēl fiksi aizņemamies kādas dillītes no apkārtējiem dārziem, lai ēdiens garšīgāks, un ātri prom.

Ceturtā un arī pēdējā diena bij viens liels airēšanas maratons ar domu – tūlīt jau būs, tūlīt jau būs! Pēc konsultēšanās ar vietējiem, nolemjam braukt līdz Jaunsaules trošu tiltiņam, jo līdz Bauskai tikt vairs nav reāli un nav arī mūsu mērķis. Nevēlā pēcpusdienā ar prieka pilniem skatieniem tiltu sagaidam un ceļojumu beidzam.

Kopumā no brauciena atvestas tik tās labākās sajūtas. Tāpēc iesaku arī citiem ņemt slapju airi rokā un dzīvoties pa ūdeņiem uz nebēdu. :p Aaa. Ja nu interesē – pasākums nemaz nesanāk dārgs – laiva ar pārtiku kopā uz 4 dienām man izmaksāja 35Ls. Lai arī visi vairāk vai mazāk esam negatīvu apstākļu skarti, tomēr tādu atpūtu jau varam atļauties.

Tageri: avio, ekskursija, laivošana